Kāpēc mums būtu jāiet balsot?

Palielināt attēlu

2.augustā Latvijā notiks referendums par izmaiņām Satversmē. Balsošanai nodotais Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Kāpēc mums tas būtu jādara? Kāpēc noteikti būtu jāpiedalās referendumā?

Vienkāršākā atbilde: beidzot dzīvē taptu īstenojams LR Satversmes 2.pants „Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai”.

Komplicētāka atbilde: valdošās politiskās elites mazspējas dēļ samilzušas problēmas valstij vitāli svarīgās nozarēs (ekonomikā, izglītības sistēmā, enerģētikā, lauksamniecībā u.c.), turpinās valsts izsaimniekošana. Nepieciešama iespēja operatīvi ietekmēt šos procesus.

Un visbeidzot: lai PIESPIESTU mūs ja ne cienīt, tad vismaz respektēt...- nerādot tautai nepieklājīgus žestus pa Saeimas logu, „nepūderējot” mums smadzenes, nemelojot un nesaukājot mūs par „kvaukšķiem”...utt.

Piedāvāju ieskatu situācijā, kādā nokļuvusi mūsu valsts - lielā mērā arī mūsu pašu tradicionālās pasivitātes, vienaldzīgās attieksmes dēļ. Sāksim ar ekonomiku.

Ekonomika
Latvijā lielā mērā arī valdošās koalīcijas/valdības bezdarbības un mazspējas dēļ, nu jau ir dārgākā pārtika 11 Eiropas Savienības valstu vidū, taču cenu pieaugumam (inflācijai) beigas nav saredzamas.

Latvija pašreiz ir stabila Eiropas Savienības inflācijas TOP līdere (saskaņā ar „Eurostat” datiem, gada inflācija Latvijā jūnijā bija 17,7%, Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 12,7% un 11,5%), un valdība nedara praktiski neko, lai situāciju mainītu. Valdošās koalīcijas aktivitātes šajā jomā ir būtībā tukšu salmu kulšana un ne vairāk. Pārtikas groza gada inflācija šā gada jūnijā bija 22% (!), mājokļa uzturēšanas gada inflācija ir palielinājusies no 32.5% aprīlī līdz 32.9% jūnijā, veselības uzturēšanas gada inflācija ir palielinājusies no 13.2% aprīlī līdz 14.4% jūnijā (jūnija mēneša inflācija 0.7% ir augstākā pēdējo 4 gadu jūniju vidū), transporta pakalpojumu gada inflācija ir palielinājusies no 12.0% aprīlī līdz 12.9% jūnijā, (jūnija mēneša inflācija 1.7% ir augstākā pēdējo 4 gadu jūniju vidū), izglītības pakalpojumu gada inflācija ir palielinājusies no 19.7% aprīlī līdz 20.5% jūnijā...utt.

Saskaņā ar „Eurostat” datiem, šī gada maijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, produkcijas ražošanas apjomi Latvijā samazinājušies par 8.1%. Tas ir lielākais kritums starp Eiropas Savienības valstīm.

Šā gada februāra beigās Latvijas Finanšu ministrija spiesta nākt klajā ar paziņojumu, ka Latvijai ir vissliktākā fiskālā situācija Eiropas Savienībā - augstākā inflācija ES valstu vidū, nestabilitāte, tekošā konta deficīts lielāks par 20%, pārāk liels privāto kredītu apjoms (aptuveni 120% no Latvijas IKP) utt.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2006. gadā bija 12,2%, taču SEB bankas 2008. gada prognoze ir 4,5-5,5% robežās (ievērojams kritums). Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognoze 2008. gadam vēl kritiskāka - 3,6% (0,45% 2009.g., 0,28% 2010.g.).

Šā gada martā masu medijos parādās informācija ar visai šokējošiem datiem par valsts ekonomisko stāvokli un attīstības tendencēm (gada inflācija sasniegusi 16,7%, strauji pieaug cenas pārtikas produktiem, samazinās iekšzemes kopprodukts „IKP”, ražošanas apjomi utt.), taču jūlijā varam tikai secināt, ka arī šis novērtējums atsevišķiem rādītājiem vēl nav bijis tas skarbākais.

Saskaņā ar „Parex Index” (tiek veidots sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS) datiem, jau sešus ceturkšņus pieaug uzņēmēju (praktiski visās 26 uzņēmēju grupās) pesimisms par ekonomisko situāciju Latvijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos jaunu automašīnu reģistrācija Latvijā samazinājās par 32,2%, kas ir straujākais kritums gan Eiropas Savienībā (ES), gan Eiropā kopumā.

Pagājušā gada septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar brīdinājumu, ka Latvijai ir otrais sliktākais rādītājs struktūrfondu līdzekļu apguvē. Šā gada februārī arī Latvijas masu medijos parādījās informācija, ka Latvija nav apguvusi 115 miljonus latu ES naudas. Būtībā Latvijā ir iestājusies ES fondu apguves kraha situācija, turklāt izrādās, ka valdības ar lielu pompu pasludinātā taupības politika lielā mērā balstās nevis uz valsts/pašvaldību resursu izlietojuma racionālu ierobežošanu, bet gan uz līdzekļu apcirpšanu ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu līdzfinansēšanai.

Negatīvu ekonomisko prognozi Latvijai saglabā arī vadošās kredītreitingu aģentūras.